SADARBĪBAS MEMORANDS

ILGTSPĒJĪGAS TEKSTILA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMAS IZVEIDEI UN IEVIEŠANAI.

Visā pasaulē vides un klimata pārmaiņu jautājumi arvien biežāk parādās gan politikas veidotāju, gan sabiedrības dienaskārtībā. Intensīvās ražošanas un patērēšanas kultūra radījusi daudzas vides problēmas, kuras nepieciešams steidzami risināt. Rūpes par planētas nākotni, klimata pārmaiņu ierobežošana un to, kādu pasauli aiz sevis atstāsim mūsu bērniem, ir ikviena cilvēka atbildība, un pozitīvi, ka Eiropas sabiedrība to labi apzinās. Šogad veiktā Eirobarometra aptauja atklāj, ka vides jautājumi rūp 90% Eiropas iedzīvotāju, kuri īpaši izceļ klimata pārmaiņas, gaisa piesārņojumu un atkritumu daudzuma pieaugumu kā prioritāri risināmus jautājumus.

Soli pa solim arī Latvijai jāturpina mērķtiecīgi ieviest nepieciešamās pārmaiņas sabiedrības paradumos un vides politikā. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem pašlaik ir tekstila izstrādājumu radītais piesārņojums, ko Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), tajā skaitā arī Latvijā, ierobežos, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/851 (turpmāk – Direktīva).

Latvijā vidēji sadzīves atkritumu poligonos apglabātais tekstila atkritumu īpatsvars veido 3–5%, bet kopējais apģērbu un apavu patēriņš visā pasaulē turpina pieaugt. Arī Latvijā tekstila patēriņa apjomi pieaug, un ik gadu tirgū nonāk vismaz 27 000 tonnu jaunu un lietotu tekstilizstrādājumu jeb vidēji 14,3 kilogrami, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Vienlaikus iedzīvotāju aptaujas rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju nevajadzīgo apģērbu izmet sadzīves atkritumos, nevis nodod atkārtotai lietošanai vai pārstrādei.

Tekstila ražošanas un tekstila atkritumu apsaimniekošanas ciklā ir svarīgi mazināt vides piesārņojuma riskus un veidot ilgtspējīgu tekstila šķirošanas un pārstrādes jeb apsaimniekošanas sistēmu, kas nodrošinātu aprites ekonomikas principu ievērošanu. Direktīva paredz, ka, vēlākais, līdz 2025. gada 1. janvārim visām ES dalībvalstīm ir jānodrošina tekstila izstrādājumu atkritumu dalīta savākšana.

Ziemeļvalstu Ministru padomes jaunākajā pētījumā par tekstila apsaimniekošanu Baltijas valstīs rekomendācijās uzsvērta visu iesaistīto pušu līdzatbildība un sadarbības nepieciešamība, lai veicinātu gan tekstila šķirošanu, gan arī aprites ekonomikas principu ievērošanu tekstila tālākā apsaimniekošanā un pārstrādes tehnoloģiju attīstībā. Kā viens no stratēģiskiem soļiem sistēmas attīstībai un sakārtošanai tiek uzsvērta arī ražotāju paplašinātā atbildība, kas palīdzētu izpildīt Direktīvas prasības un veicinātu tekstila izstrādājumu ilgtspējīgāku apsaimniekošanu.

LAI VEICINĀTU STRAUJĀKU LATVIJAS VIRZĪBU UZ ILGTSPĒJĪGU TEKSTILA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANU, NODROŠINĀTU SABIEDRĪBAS IZGLĪTOŠANU, VEICINĀTU PARADUMU MAIŅU UN TĀDĒJĀDI SAMAZINĀTU ATKRITUMU POLIGONOS NOGLABĀJAMO TEKSTILA ATKRITUMU DAUDZUMU, PUSES NOSLĒDZ SADARBĪBAS MEMORANDU.

Sadarbības memoranda mērķis ir veidot ciešāku sadarbību starp pusēm, lai izveidotu efektīvu tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, tostarp nodrošinot iedzīvotājiem pieejamu savākšanas infrastruktūru visā Latvijas teritorijā.

Sadarbības memoranda mērķu sasniegšanai puses apņemas:

a) atbalstīt un veicināt straujāku Latvijas virzību uz aprites ekonomiku, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspējas mērķu sasniegšanu;
b) sadarboties, tajā skaitā sabiedrības izglītošanas aktivitātēs, lai veicinātu aprites ekonomikas principu ievērošanu, tostarp tekstila atkritumu apsaimniekošanā un dalītās vākšanas sistēmas izveidē pirms Direktīvā noteiktā termiņa – 2025. gada 1. janvāra, cenšoties to ieviest jau līdz 2023. gadam;
c) atbalstīt un sniegt priekšlikumus tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei, kura nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem pieejamu tekstila šķirošanas infrastruktūru, kā arī veicinātu tekstila atkārtotu izmantošanu un/vai pārstrādi;
d) izmantot savus komunikācijas kanālus, lai vairotu sabiedrības un uzņēmēju, kā arī valsts un pašvaldības institūciju izpratni par ilgtspēju apģērbu ražošanā, tirdzniecībā un tekstila atkritumu apsaimniekošanā;
e) savu iespēju robežās un atbilstoši darbības kompetencei sniegt informatīvu atbalstu tekstila šķirošanas, atkārtotas lietošanas un pārstrādes popularizēšanai sabiedrībā.

Sadarbības memorandam var pievienoties ikviena atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem izveidota un reģistrēta nevalstiskā organizācija, komersants, kā arī tiešās pārvaldes iestāde.